Terēze Dekeirū. Odžu ņudzeklis
Fransuā Moriaks
Fransuā Moriaks
Terēze Dekeirū. Odžu ņudzeklis
Romāni
«Terēzē Dekeirū» par galveno principu kļūst atziņa, ka buržuāziskā ģimene ir sprosts. Ģimenes-sprosta atveidojums kļūst par vēl vienu Moriaka darbu pastāvīgu, simbolisku tēlu. Šādā ģimenē-sprostā nokļūst nelaimīgā Terēze, līdzko apprecas ar buržuā. Atceroties, ka viņa izšķīrusies par briesmīgo soli — sava vīra slepkavību, Terēze savā rīcībā nesaskata neko sevišķu. Par noziedznieci viņu nav padarījuši ārkārtēji apstākli, viņa nav kriminālromāna varone, tieši otrādi, Terēze ir parasts cilvēks un viņas rīcība — sekas «normāla stāvokļa» saasinājumam. Taču «normāls stāvoklis», kādā sieviete atrodas buržuāziskās sabiedrības cietumā, t. i., ģimenē-sprostā, ir pretdabisks, un Terēze meklē glābiņu, galu galā izšķirdamās par tikpat pretdabisku izeju — par slepkavību. Terēze nav vainīga, viņa arī neapzinās savu vainu. Vainīga ir nevis viņa, bet tā bezjēdzīgā pasaule, kurā valda vienīgi alkatība.
Ar drausmu, varenu spēku Moriaks šo alkatību attēlojis romānā «Odžu ņudzeklis» Ap romāna varoni savrupmājā sapulcējušies tuvinieki, kas nepacietīgi gaida viņa nāvi. Varonis pats par to stāsta savā garajā vēstulē sievai. Vēstījums pirmajā personā ir parasts Moriaka daiļrades paņēmiens, kas viņa romāniem vienmēr piešķir grēksūdzes veidu un pievērš uzmanību varoņa iekšējai dzīvei, viņa dvēselei un grēku nožēlai. Nav nejaušība, ka romānā «Odžu ņudzeklis» pagātne cieši saistīta ar tagadni, jo vēstules sākumā sirmgalvis atsauc atmiņā pagātni, bet nobeigumā atkal pievēršas tagadnei, — autors tādējādi sasniedzis saspringtu sižetu dramatismu. Šajā romānā nav slepkavības, taču slepkavība te ir pilnīgi iespējama, to nav grūti iedomāties, jo attēlotās personas savā iedzīvošanās kārē ir gatavas uz visu. Odžu ņudzeklis — tā ir ģimene, kuras locekļus vieno nevis mīlestība, bet naids, tiem sveši jelkādi morāles principi, naudkārā alkatība tos pārvērtusi par odzēm.
Izdevniecība «Liesma» Riga 1977
No franču valodas tulkojušas Lūcija Rambeka un Jausma Ābrama
Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv
Mākslinieks Eglons Lūsis
Tulkojums latviešu valodā, pēcvārds, «Liesma», 1977
Terēze Dekeirū. Odžu ņudzeklis
Romāni
«Terēzē Dekeirū» par galveno principu kļūst atziņa, ka buržuāziskā ģimene ir sprosts. Ģimenes-sprosta atveidojums kļūst par vēl vienu Moriaka darbu pastāvīgu, simbolisku tēlu. Šādā ģimenē-sprostā nokļūst nelaimīgā Terēze, līdzko apprecas ar buržuā. Atceroties, ka viņa izšķīrusies par briesmīgo soli — sava vīra slepkavību, Terēze savā rīcībā nesaskata neko sevišķu. Par noziedznieci viņu nav padarījuši ārkārtēji apstākli, viņa nav kriminālromāna varone, tieši otrādi, Terēze ir parasts cilvēks un viņas rīcība — sekas «normāla stāvokļa» saasinājumam. Taču «normāls stāvoklis», kādā sieviete atrodas buržuāziskās sabiedrības cietumā, t. i., ģimenē-sprostā, ir pretdabisks, un Terēze meklē glābiņu, galu galā izšķirdamās par tikpat pretdabisku izeju — par slepkavību. Terēze nav vainīga, viņa arī neapzinās savu vainu. Vainīga ir nevis viņa, bet tā bezjēdzīgā pasaule, kurā valda vienīgi alkatība.
Ar drausmu, varenu spēku Moriaks šo alkatību attēlojis romānā «Odžu ņudzeklis» Ap romāna varoni savrupmājā sapulcējušies tuvinieki, kas nepacietīgi gaida viņa nāvi. Varonis pats par to stāsta savā garajā vēstulē sievai. Vēstījums pirmajā personā ir parasts Moriaka daiļrades paņēmiens, kas viņa romāniem vienmēr piešķir grēksūdzes veidu un pievērš uzmanību varoņa iekšējai dzīvei, viņa dvēselei un grēku nožēlai. Nav nejaušība, ka romānā «Odžu ņudzeklis» pagātne cieši saistīta ar tagadni, jo vēstules sākumā sirmgalvis atsauc atmiņā pagātni, bet nobeigumā atkal pievēršas tagadnei, — autors tādējādi sasniedzis saspringtu sižetu dramatismu. Šajā romānā nav slepkavības, taču slepkavība te ir pilnīgi iespējama, to nav grūti iedomāties, jo attēlotās personas savā iedzīvošanās kārē ir gatavas uz visu. Odžu ņudzeklis — tā ir ģimene, kuras locekļus vieno nevis mīlestība, bet naids, tiem sveši jelkādi morāles principi, naudkārā alkatība tos pārvērtusi par odzēm.
Izdevniecība «Liesma» Riga 1977
No franču valodas tulkojušas Lūcija Rambeka un Jausma Ābrama
Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv
Mākslinieks Eglons Lūsis
Tulkojums latviešu valodā, pēcvārds, «Liesma», 1977
సంవత్సరం:
1977
ప్రచురణకర్త:
Liesma
భాష:
latvian
ఫైల్:
FB2 , 796 KB
IPFS:
,
latvian, 1977